GOODWATER: Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu…

GOODWATER: Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai

Implementation of River Basin Management Plans of Latvia towards good surface water status

LIFE GoodWater IP ir Eiropas Savienības LIFE Vides programmas integrētais projekts ūdens apsaimniekošanas jomā, kura mērķis ir uzlabot ūdeņu ekoloģisko kvalitāti 6 upēs un 3 ezeros, testējot tajos inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus, kuru tālāka ieviešana ilgtermiņā uzlabos ūdens kvalitāti visā Latvijas teritorijā.

Par projektu

Lai uzlabotu riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, 19 organizācijas 2020. gadā uzsāka kopīgu projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu. Latvijā šobrīd ir 530 riska ūdensobjekti (348 upes un 182 ezeri), un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpju krastu un gultnes pārveidojumi, tostarp, aizsprosti.

Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas daļa, un to kvalitāte var ietekmēt ne tikai attiecīgo sateces baseinu, bet arī ar ūdeņiem saistīto resursu kvalitāti, kā arī plašāku ūdeņu (pazemes, arī jūras) kvalitāti. Virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā visvairāk ietekmē divi faktori – barības vielu ieplūde ūdeņos un dažādi pārveidojumi. Barības vielas ūdeņos ieplūst ar notekūdeņiem un notecēm no lauksaimniecības un mežu teritorijām un tas veicina ūdensteču un ūdenstilpju aizaugšanu. Dažādi pārveidojumi (aizsprosti, ostas, krastu nostiprinājumi u.c.) maina ūdeņu dabisko režīmu, tādējādi ietekmējot arī dabiskās dzīvotnes. Upju baseinu apsaimniekošanā Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi, lai spētu sasniegt ES Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktos standartus.

Projekta mērķis ir ilgtermiņā uzlabot ūdens ekoloģisko kvalitāti riska ūdensobjektos, ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus. Projekta aktivitātes tiek īstenotas 6 upēs – Aģē, Mergupē, Aucē, Slocenē, Zaņā un Ēdā, un 3 ezeros – Saukas ezerā, Lubānā un Papes ezerā, kā arī 10 papildobjektos – Lētīžā, Rojā (ar Mazroju), Dursupē, Imulā (1 un 2), Pēterupē, Gosupē, Ludzā, Rīvā un Melnupē.

_{Informācija sagatavota, īstenojot LIFE integrēto projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014). Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas.}

_{Šī informācija atspoguļo tikai LIFE GOODWATER IP projekta partneru viedokli un Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra neatbild par to kā tiek izmantota šeit paustā informācija.}

Projektā iesaistītas 19 partnerorganizācijas no Latvijas

Vadošais projekta partneris ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Projekta kopējais finansējums: 14 568 050 EUR

ES LIFE Vides programmas finansējums: 8 677 830 EUR
VARAM līdzfinansējums: 4 382 616 EUR
Projekta partneru līdzfinansējums: 1 517 604 EUR

LLKC finansējums: 291 230 EUR

LLKC līdzfinansējums: 29 123 EUR
ES LIFE programmas finansējums: 174 738 EUR
VARAM līdzfinansējums: 87 369 EUR

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Tiešie mērķi:

Projekta LIFE GoodWater IP īstenošanas laikā no 2020. – 2027. gadam iesaistītās organizācijas īstenos Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos (UBAP) noteiktos pasākumus:

samazinās sadzīves notekūdeņu piesārņojumu riska ūdensobjektos;
samazinās barības vielu un citu piesārņojošo vielu noplūdi no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, īpaši ziemas periodā, lai mazinātu riska ūdensobjektu eitrofikāciju un difūzo piesārņojumu, īpašu uzmanību pievēršot fosfora ievades samazināšanai;
samazinās hidroloģisko un morfoloģisko izmaiņu ietekmi uz riska ūdensobjektiem, tai skaitā meliorācijas sistēmu un mazo HES radīto ietekmi;
uzlabos upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu un tās īstenošanas mehānismus, veicot stratēģiski plānotas kapacitātes palielināšanas darbības, kā arī novērsīs trūkumus riska ūdensobjektu monitoringa sistēmā, lai nodrošinātu Upju baseinu apsaimniekošanas plānu (UBAP) efektīvāku īstenošanu turpmākajos plānošanas ciklos;
palielinās dažādu ieinteresēto pušu informētību un veicinās to iesaistīšanos UBAP īstenošanā;
sniegs atbalstu atbildīgajām iestādēm nepieciešamo likumdošanas aktu un normatīvo dokumentu izstrādē, kā arī vides politikas uzlabošanā.

Paredzamie rezultāti:

LIFE GoodWater IP pievērsīsies 164 riska ūdens objektiem Latvijā (89 upēm un 75 ezeriem). Projekta laikā paredzēts sasniegt labu stāvokli 9 (5%) no virszemes riska ūdens objektiem. Ilgtermiņā tiek paredzēts, ka labs stāvoklis varētu tikt sasniegts līdz 50 ūdens objektos (30%), kuros vērojamas līdzīgas slodzes un citas kopīgas ietekmes. Citi paredzami rezultāti iekļauj:

ilgtspējīgas SWAT ūdens kvalitātes modelēšanas sistēmas izveidi;
sadzīves notekūdeņu efektīvas apsaimniekošanas jaudas uzlabošanu, valsts notekūdeņu apsaimniekošanas stratēģijas izstrādi;
barības vielu piesārņojuma samazināšanu no lauksaimniecības un meža zemēm – metožu un pieeju demonstrēšanu (buferjoslas apmēram 15 km garumā, zaļās infrastruktūras elementi vairāk nekā 8 km garumā, ilgtspējīgas un videi draudzīgas kanalizācijas sistēmas elementi 8 demonstrējumu vietās);
hidroloģisko un morfoloģisko modifikāciju ietekmes samazināšanu – vismaz vienas zivju caurlaides izbūvi, vismaz divu caurteku rekonstrukciju, vismaz 50 km upes gultnes rekonstrukciju kanalizācijā iekļautajās straumēs un citus veiktos mazināšanas pasākumus (piemēram, laukakmeņu, akmeņu vai grants, lielu koksnes gružu pievienošanu/izvešanu, dūņu, veģetācijas vai citu priekšmetu aizvākšanu) vismaz 60 km dabiskajās upēs;
maza mēroga grantu shēmas izstrādi un ieviešanu, lai atbalstītu vietējās iniciatīvas – vismaz 8 vietējo iniciatīvu īstenošana piesārņojuma ietekmes samazināšanai, vismaz 8 pozitīvi ietekmēto ūdenstilpņu sateces baseini;
saistošo prasību (2) un ieteikumu/vadlīniju (9) izstrādi piesārņojuma slodzes un hidromorfoloģisko izmaiņu ietekmes samazināšanai / apmēram 6 rīcības plāni;
jaunu pieeju un metožu izmēģinājumi un demonstrējumi ievērojami skarto/piesārņoto ūdens objektu stāvokļa uzlabošanai (īstenoti 9 demonstrējumu projekti);

kopīgas sadarbības platformas izstrādi, kurā iesaistītas kompetentās iestādes, upju baseinu apsaimniekotāji un ieinteresētās personas (ieskaitot 19 projekta partnerus un 4 vietējā līmenī izveidotas konsultāciju grupas).